7 populāras Jāņu svinēšanas tradīcijas, kurās visspilgtāk izpaužas latviešu pagāniskās saknes un paražas

#1 Vainagu pīšana

Vīriešu vainagus vienmēr darina no ozollapām, taču sieviešu vainagi tiek pīti no visdažādākajām pļavas puķēm, precētām sievām piepinot klāt arī ozollapas.

Vainaga uzlikšana citam cilvēkam ir draudzības un sirsnības izpausme. Kārtīga līgošana bez vainagiem nav iedomājama.

 

#2 Jāņuzāles

“Visa laba Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā,” vēsta viena no zināmākajām līgodziesmām. Jāņos telpas rotā ar bērza, ozola un pīlādža zariem, papardēm, margrietiņām un smilgām. Pie durvīm var spraust nātres un dadžus, lai ļaunums nenāk iekšā.

Tiek uzskatīts, ka saulgriežos plūktajām zālītēm esot maģisks dziedinošs spēks, tāpēc pēc svētkiem tās izkaltē un sasien pirtsslotās vai kvēpina mājās.

 

#3 Ugunskurs

Jāņos uguns jādedzina augstākajā vietā, lai tā apspīdētu visu tuvāko apkārtni un nestu svētību. Ugunskuru iededz līdz ar saulrietu un ļauj tai kurties līdz saules lēktam.

Slavena Jāņu tradīcija ir lēkšana pār ugunskuru, tādējādi simboliski attīroties no visa liekā. Bet rokās sadevušies pāri to dara, lai uguns burvju spēks tos vienotu kopā.

 

#4 Jāņu mielasts

Pirms svētkiem tiek siets aromātiskais ķimeņu siers, kura dzeltenais ritulis ir saules simbols. Jāņos jānodrošinās ar svinētāju iecienītākā dzēriena – alus krājumiem. Bez tā Jāņu svinēšanu nevar iedomāties!

 

#5 Pirts

Iešana Jāņu pirtī ir sena latviešu tradīcija, turklāt tolaik sievietes gāja kopā ar vīriešiem. Lāviņu noklāj ar koku zariem, pļavas puķēm un zālītēm.

Katrai pirtsslotai ir sava nozīme. Ozollapu slotiņa dara skaidrākas domas, bērza slota atpūtina miesu un dod jaunus spēkus, bet kadiķa pirtsslota atbrīvo no visa sliktā un liekā.

Kad svinētāji kārtīgi nopērušies, jālec tuvumā esošā dīķī, upē, ezerā vai vismaz vēsa ūdens baļļā.

TURPINĀJUMS NĀKAMAJĀ LAPĀ!


IETEIKT  DRAUGIEM

Mountain View

- Tev noteikti patiks -


CLOSE
CLOSE